Ansītis puisītis un vectētiņšFricis Bārda

Fricis Bārda dzejolī “Ansītis, puisītis, un vectētiņš” uzbur maiga vasaras nakts ainu, kur mazais Ansītis dodas gar birzītes malu, lai pavadītu ziedoņa zilganajai naktij pāri upei. Ceļš ved cauri krēslainiem puduriem pie miglas veidotiem bubulīšiem un dzisstošu zvaigžņu skaitīšanas, līdz zēns nonāk pie vectētiņa, kas naktī gar birzmali gana zirdziņus. Vectēvs, sirmā mētelī un ar neparastu vilnas kamolīti zobos, sēž rasainās smilgās, it kā sarāvies miglas drēgnumā, un viņa tēls raisa žēlumu un sirsnību. Dzejoļa noskaņā savijas bērna ziņkārība, dabas mistērija un saudzīga cieņa pret cienījamo vecumu. Liriskais stāstījums, ritmiskās rindu atkārtes un tēlainās metaforas atklāj Latvijas ainavas mirdzumu un cilvēka tuvību dabai. Šis nelielais, bet emocionāli bagātais darbs ir piemērots lasīšanai ģimenē un skolā, rosinot sarunas par bērnību, atmiņām un mīlestību pret savējiem. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 01.09.2025