Šis ir Māras Ulmes debijas dzejoļu krājums. Krājuma redaktors saka: "Zemes radības Mārai Ulmei ir līdzjūtības un empātijas objekti, un šo būtņu - augu, cilvēku un citu dzīvnieku - ciešanas, dauzonību un esības lepnumu viņa iemieso tekstos, kur gaisīgais un sazemētais gluži negaidītā kārtā izrādās draugi. Viņas redzējumā dzīve atklājas kā visai neveikla un pārpratumu pilna padarīšana (autore nebaidās atzīt, ka eksistencē ikviens ir iesācējs), un tas nozīmē, ka ar citiem un sevi jāapietas uzmanīgi. Tas gan nepārvēršas svētulībā - gluži kā daba ir pazīstama ar saviem ekscesiem, tā arī Ulmes frāzējums plūst pāri malām, tekstu intensitātei pārliecinot lasītāju par to, ka pasaule šeit tverta dzīvi, tātad - patiesi".