Alberta Bela romāns “Bezmiegs” risinās 1960. gadu Padomju Latvijas daudzdzīvokļu namā, kur inženieris Eduards Dārziņš nakts klusumā pamana satrauktu sievieti Dinu. Viņš aicina viņu savā dzīvoklī; sieviete aizmieg un, pamodusies, atklāj stāstu par savu sarežģīto dzīvi. Sarunas, atmiņu uzplaiksnījumi un spriedze starp abiem pakāpeniski izgaismo ne tikai Dinas likteņa līkločus, bet arī morālās izvēles, ko prasa ikdiena padomju realitātē. Bels precīzi un bez ilūzijām rāda sistēmas pseidohumānismu un liekulību, pretstatot tam indivīda centienus saglabāt pašcieņu, identitāti un piederības izjūtu. Psiholoģiski blīvs, iekšējo monologu un detaļu vadīts romāns, kurā personiskā tuvplāna drāma kļūst par spoguli laikmetam: kā dzīvot un izdzīvot, nezaudējot “es” kodolu. “Bezmiegs” ir drosmīgs un joprojām aktuāls darbs, kas izvēršas par gan intīmu divu svešinieku sastapšanās stāstu, gan plašāku spriedumu par cilvēka brīvību apstākļos, kur brīvība tiek sistemātiski ierobežota.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 16.02.2026
