Maksansa Fermīna romāns Bitenieks aizved lasītāju 19. gadsimta beigu Provansā, kur jaunais Orlejāns, iedvesmots no kādas bites atstātām zeltainām pēdām, sāk meklēt “mūsdienu zeltu” – ne vien dārgmetāla vērtībā, bet simbolā un dzejiskā gaismā. Viņš atsakās no ierastajiem lavandu laukiem un pievēršas biškopībai, apņēmies radīt vissaldāko medu. Kad vētra izposta dravu, sapņi aizved viņu tālāk par mājām – līdz Abesīnijai, kur sastop sapņos redzētu sievieti ar zeltainu ādu. Orlejāna klejojumi ir piepildīti ar nejaušībām, atskārsmēm un spiltiem laikmeta krustpunktiem – spožās lappusēs iezīmējas arī van Goga un Rembo silueti. Bitenieks ir stilistiski viegls un reizē filozofisks piedzīvojumu stāsts par apmaldīšanos un atrašanos, par to, kā zem ilūzijām par zeltu atklājas citas, patiesākas bagātības. Maksanss Fermīns piedāvā romānu, kas skan kā dzeja un atgādina: dažkārt patiesais zelts slēpjas pašā meklējumā.