Maksansa Fermīna romāns “Opijs” ir elegants, lakonisks stāsts par kādu angļu džentlmeni, kurš 19. gadsimta Ķīnā tiecas izdibināt baltās tējas pagatavošanas noslēpumu – privilēģiju, ko gadsimtiem glabājuši imperatori un viņu galms. Svešzemniekam šī zināšana nozīmē nāvīgu spriedumu, tomēr zinātkāre un apmātība kļūst spēcīgākas par bailēm. Meklējumu gaitā varonis sastop noslēpumainu sievieti, un kaisle pret viņu saplūst ar alkām pēc aizliegtās zināšanas, izaicinot robežu starp saprātu un iekāri. Teksts, veidots minimālisma stilā, atklāj saskarsmi starp divām pasaulēm, kur goda kodekss, vara un noslēpumi sargā tradīciju trauslumu. Opija klātbūtne kā reāls un metaforisks vilinājums iezīmē atkarības cenu – par patiesības atslēgām bieži jāmaksā ar brīvību vai dzīvību. “Opijs” ir intensīvs, aizraujošs romāns par drosmi, pavedinājumu un to, cik tālu cilvēks ir gatavs iet, lai pieskartos noslēpumam.