Jāņa Sārta romāns “Druvas san” iezīmē autora pozitīvistisko skatījumu uz lauku cilvēka dzīvi un darbu Latvijas starpkaru laikā. Centrā ir zemnieku saimniecība kā dzīves pamats – zemes vilkme, gada ritējums, saimniekošanas rūpes un dzimtas pienākums pret mantojumu. Sārts rāda, kā darba tikums un kopības sajūta veido raksturus, kā jaunā paaudze meklē savu ceļu starp tradīciju un pārmaiņu vilinājumu, un kā mīlestība, gods un atbildība tiek pārbaudīti dabas un sabiedrisko norišu spriedzē. Ar skaidru, tēlainu valodu autors tēlo sētas ikdienu, ražas un neražas gadus, cilvēku savstarpējās attiecības un izvēles, kas nosaka gan saimniecības likteni, gan personīgo laimi. “Druvas san” ir darbīgs, gaiši smagnējs lauku dzīves stāsts, kur skan druvas un cilvēku sirdis, apvienojot patiesīgu darba poētiku ar reālās dzīves izaicinājumiem.