DzejaVeronika Strēlerte

Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. Valsts ģimnāzijā un Rīgas 2. pilsētas vidusskolā,[2] 1941. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu. Pirmais Strēlertes vīrs bija vēsturnieks un rakstnieks Arveds Švābe. 1944. gadā izbrauca uz Vāciju, kur pavadījusi aptuveni pusgadu, tad atgriezusies Latvijā, tomēr 1945. gadā īsi pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas emigrējusi uz Zviedriju. Zviedrijā strādājusi fizisku darbu, vēlāk bijusi korektore un tulkotāja apgādā "Daugava", lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē. 1947. gadā apprecējusies ar kultūras vēsturnieku un rakstnieku Andreju Johansonu, abiem piedzima dēls Pāvils Johansons, divu dzejoļu krājumu autors. Atdzejojusi J.V. Gētes, Stefana Georges, Šarla Bodlēra un citu autoru dzeju. Rīgā tika izdoti divi Strēlertes dzejoļu krājumi: "Vienkārši vārdi" (1937, Kultūras fonda godalga) un "Lietus lāse" (1940). Krājums "Mēness upe" (1945), kas gandrīz pabeigts vēl Latvijā, iznāca pirmajos trimdas mēnešos, tā ir sērijas "Universālā bibliotēka" otrā grāmata. Turpmāk Strēlertei iznākuši krājumi "Gaismas tuksneši" (1951) un "Žēlastības gadi" (1961, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda prēmija), uz 70 gadu jubileju tika izdota neliela dzejas un atdzejas grāmata "Pusvārdiem" (1982, PBLA Kultūras fonda prēmija).[1] 1980. gados vēl presē parādījās retas dzejas publikācijas. Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 04.10.2025