Lūsijas Modas Montgomerijas romāns “Emīlija no “Jaunā mēness”” atklāj apdāvinātas, jūtīgas meitenes pieaugšanas stāstu Prinča Edvarda salas lauku vidē. Pēc tēva nāves Emīliju uzņem skarbā, bet taisnīgā radiniece Mureka tante viņas senajā mājā “Jaunais mēness”. Tur Emīlija mācās pielāgoties stingriem noteikumiem, vienlaikus sargājot savu verdošo iztēli un spītīgo vēlmi rakstīt. Skolā un apkārtnē viņa atrod draugus un domubiedrus, saskaras ar skaudību un pārpratumiem, bet atklāj arī dabas un valodas burvību, kas baro viņas talantu. Emīlija soli pa solim iemācās ne tikai atšķirt sapņus no ilūzijām, bet arī aizstāvēt savu balsi, pārvarot zaudējumu un vientulību. Silts humors, smalks psiholoģiskums un Montgomerijas cienīgās ainavas veido iedvesmojošu portretu par radošuma dzimšanu un piederības meklējumiem – stāstu, kas uzrunā gan jaunus, gan pieaugušus lasītājus.