Hanni

Krājums ir dziļi personisks un emocionāli viens no spēcīgākajiem darbiem mūsdienu vāciski rakstītajā lirikā. Tas tapis kā sēru un mīlestības apliecinājums dzejnieka sievai Hanni, kura nomira pēc ilgstošas slimības. Autors krājumā ar neparastu atklātību fiksē pēdējos kopā būšanas mēnešus un dienas - slimības gaitu, sāpes, bailes, mīlestību, ikdienas mazos brīnumus un neizbēgamo zaudējumu. Dzejoļi ir rakstīti ikdienišķā, gandrīz prozaiskā valodā, bez liekas metaforu greznības - tieši tāpēc tie skan tik tieši un sāpīgi. Katrs vārds ir kā elpas vilciens, katra rinda - kā pēdējais skatiens. Šī ir grāmata ir par to, kā mīlēt cilvēku līdz pašam galam - līdz pēdējam elpas vilcienam un pat vēl aiz tā. Tā ir reti godīga un reti maiga dzeja, kas atklāj sāpes, bet caur tām cilvēcības dziļumu.