Homo novus

Anšlava Eglīša romāns Homo novus ir spilgta 20. gadsimta 30. gadu Rīgas mākslas dzīves panorāma – asprātīga un ironiska, vienlaikus skumji trausla. Sižeta centrā nonāk jauni, talantīgi gleznotāji un viņu skolotāji, kuru ceļi krustojas meistarklasēs, darbnīcās, salonos un izstādēs, kur dzimst gan radoša sacensība, gan aprēķins, gan mīlestības intrigas. Šo vidi virza harismātiskais un traģiskais teorētiķis Fēlikss Kurcums – ideju provokators, kura radikalā domāšana iededz apkārtējos, bet pašam kļūst liktenīga. Eglītis, būdams arī gleznotājs, precīzi ieliek prozā mākslas procesa faktūru – krāsu, gaismu, kompozīcijas strīdus, slavas ēnas puses un boēmisko ikdienu. Romāns atklāj, kā ideāli saduras ar tirgus likumiem, kā reputāciju ceļ un grauj kritika, un kā jaunrade prasa gan drosmi, gan spēju samierināt sapņus ar realitāti. Homo novus ir gan satīra par kultūras aizkulisēm, gan laika portrets, kas uzdod mūžīgus jautājumus: ko nozīmē būt jaunam mākslā, kam uzticēt savu talantu un kādu cenu mēs maksājam par domāšanu un brīvību. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 27.03.2026