Anšlava Eglīša pirmais romāns “Līgavu mednieki” (sākotnēji publicēts 1939. gadā) ir asprātīga un nesaudzīgi atklāta satīra par modernās Rīgas sabiedrību 30. gadu nogalē. Autors, izmantojot vieglu, kustīgu intrigas mezglojumu un asu psiholoģisku vērojumu, atsedz dažādu pilsētas ļaužu īstās sejas: ambīcijas, aprēķinu, slavas kāri un iedomu. Romānā krustojas mākslas un žurnālistikas vide, bohēma un salonu dzīve, kur attiecības un laulību tirgus bieži kļūst par karjeras instrumentu. Eglītis ar elegantu ironiju rāda, kā labas manieres un spoži tēli maskē pretrunīgu, reizēm dīvainu pilsētnieka psihi. Teksta vieglums apvienojas ar precīzu laikmeta portretu, radot spilgtu Rīgas panorāmu – no kafejnīcām un izstāžu zālēm līdz privātām saiešanām, kur izšķiras ne tikai jūtas, bet arī reputācijas. “Līgavu mednieki” kļuva par vienu no autora populārākajiem darbiem un latviešu prozas klasikas stūrakmeni, kas joprojām lasāms gan kā izsmalcināta izklaide, gan kā sociāli trāpīga diagnoze.