Norvēģu Nobela prēmijas laureāta Juna Foses luga “Kaids nūteikti atīs” ir hipnotiski lakonisks, filozofisks trilleris par trauslu mieru un sašķobītu tuvību. Divi cilvēki beidzot ir kopā – it kā nošķirti no pasaules, pie jūras, vietā, kas šķiet droša un iekārota. Taču nedzirdama doma “ka nu kaids atīt?” ienes plaisu viņu klusumā, un zem virskārtas sāk atklāties apspiestas jūtas – bailes, greizsirdība, nedrošība. Fose, meistariski izmantojot atkārtojumu, pauzes un neizteikto, rada spriedzi bez ārējiem notikumiem, liekot lasītājam ielūkoties tajā, kas cilvēku attiecībās paliek nepasacīts. Lugas plūstošais ritms un minimālistiskā valoda izceļ iekšējo drāmu, kur katrs klusums ir kā vilnis, kas pārslīd pāri apziņai. “Kaids nūteikti atīs” atklājas kā smalks tuvuma un baiļu pētījums – par to, cik viegli šaubu ēna var aizēnot solīto harmoniju un cik traģiski spēcīga mēdz būt neziņas ietekme dvēselē.