Vēsturnieks Bonifācijs Daukšts piedāvā koncentrētu, dokumentos un liecībās balstītu portretu par vienu no Latvijas nacionālās pašapziņas simboliem – pulkvedi Voldemāru Ozolu. Grāmata seko viņa gaitām no militārās izglītības un dienesta pieredzes līdz nozīmīgai lomai Latvijas neatkarības centienos un vēlākajām politiskajām cīņām atjaunotās valsts veidošanās laikā. Autors izseko Ozola uzskatu maiņām un konsekvencēm, atklājot, kā frontes pieredze veidoja viņa stingro raksturu, principus un stratēģisko domāšanu, un kā šīs īpašības ietekmēja viņa publisko darbību. Lasītājs iegūst panorāmu par varoņa vietu 20. gadsimta Latvijas vēsturē – no armijas štāba darba un virsnieka reputācijas līdz brīdim, kad militārais līderis pārtop par aktīvu politikas dalībnieku. Teksts ir saistošs gan vēstures interesentiem, gan tiem, kas meklē personisku stāstu par izvēlēm, pienākumu un atbildību pret valsti.