Vilņa Zariņa “Kraukļu un cīruļu laiks” ir asredzīgu vaļasbrīžu piezīmju un kultūras apcerejumu krājums, kas fiksē Latvijas sabiedrības un mākslas dzīves noskaņas no 1975. līdz 1990. gadam. Autors, vērotājs ar žurnālista skaidrību un literāta jūtīgumu, atgriežas pie teātra, literatūras, mūzikas un ikdienas kultūras ainām, iezīmējot padomju laika sabiedrisko fonu un pakāpeniskās pārmaiņas, kas ved uz Atmodu. Šajās piezīmēs krustojas “kraukļu” drūmums ar “cīruļu” gaismu — ironija un cerība, skarbums un atklāsme. Zariņš nepiedāvā sausu hroniku: viņš notver toņu maiņas un cilvēku domāšanas virāžas, atklāj, kā estētiskie signāli kļūst par sabiedriskās pašapziņas indikatoriem. Grāmata kļūst par laikmeta panorāmu ar personisku skatpunktu — sprieguma, klusēšanas un mājienu valodu. “Kraukļu un cīruļu laiks” ir nozīmīgs dokuments lasītājiem, kurus interesē kultūras procesi un domas brīvības elpa vēsturiskā lūzuma priekšvakarā, kā arī tiem, kuri vēlas ieraudzīt, kā ikdienas detaļas pārtop par vēstures liecībām.