Ēriha Marijas Remarka romāns “Laiks dzīvot un laiks mirt” vēsta par vācu karavīru Otrā pasaules kara noslēguma posmā, kurš, atgriežoties īsā atvaļinājumā izpostītajā dzimtajā pilsētā, cenšas atrast savus vecākus un jēgu dzīvei haosa vidū. Saskaroties ar drupām, badu un bezcerību, viņš iepazīst mīlestību un līdzcietību, kas uz brīdi izgaismo tumsu. Romāns pretstata frontes brutalitāti un aizmugures ikdienas iznīcību, atklājot, kā karš izmaina cilvēkus un viņu izvēles. Remarka liriskais, līdzcietīgais skats uz ciešanām un vainas apziņu rada spēcīgu, humānisma cauraustu stāstu par cilvēka cieņu laikā, kad viss apkārt sabrūk.