Heinriha Kronentāla “Leģionāra atmiņas” ir skarbs, lakonisks memuāru pieraksts par latvieša gaitām Otrā pasaules kara un pēckara virpuļos. Autors, nācis no Kurzemes puses un vēlāk nonācis Rīgā un Pampāļos, atklāj, kā kara mobilizācija un dienests vācu armijā izšķir dzīves trajektoriju. Viņa stāstījums seko frontes ikdienai, ievainojumam, kas gandrīz atņem dzīvību, un nometņu pieredzei, kur satiekas kara izklīdinātie zemnieku dēli. Pēc kapitulācijas seko filtrācija un darbs brigādēs, bet liktenis vēlreiz iegrūž formās – padomju armijā Igaunijā, kas papildina šīs grāmatas skatījumu ar abpusējo varu spiediena un izdzīvošanas ētikas slāņiem. Kronentāls raksta tieši un bez patosa, fiksējot sadzīves detaļas, biedru sejas un klusos brīžus starp pavēlēm. Grāmata nav politiska deklarācija, bet personisks mēģinājums saprast, kāpēc un kā cilvēks paliek cilvēks, kad apkārt valda režīmu maiņas un frontes līnijas. “Leģionāra atmiņas” ir nozīmīgs liecinājums Latvijas vēstures drūmajam laikmetam un vienlaikus vienkārša karavīra balss, kas palīdz iepazīt paaudzes pieredzi bez mītiem un atrunām.