Kirstenas Torupas romāns “Līdz ārprātam, līdz nāvei” ievelk lasītāju 1942. gada Vācijā, kur kara tumsā dodas jaunā dāniete Hāriete. Pazaudējusi vīru Gerhardu, kurš kritis Austrumfrontē, viņa atstāj abus dēlus bērnunamā un brauc uz Minheni, alkdama sastapties ar realitāti un rast jēgu sērām. Tur Hāriete apmetas pie vīra kolēģa, Luftvafes ģenerālleitnanta Klausa, un viņa dāņu sievas Gudrunas – pāra, kas iemieso nacistu elites spožumu. Šerija glāzes, izsmalcināts interjers un nevainojamas manieres drīz vien izrādās tikai plāna fasāde: aiz tās atklājas sistēmas cietsirdība, bailes un morāla sabrukuma cenas. Spriedze aug līdz klaustrofobiskam drudzim, un Hāriete spiesta pārskatīt uzticību, vainas apziņu un mīlestības robežas. Torupa smalki un nežēlīgi precīzi atsedz, kā privāta sēru un alkas pēc piederības saduras ar kara neprātu, liekot lasītājam vaicāt – ko cilvēks spēj attaisnot, lai izdzīvotu. Spēcīgs, nemieru raisošs vēsturisks romāns, kas paliek atmiņā.