Mihaila Bulgakova satīriskā fantastikas novele “Liktenīgās olas” vēsta par zinātnieka atklājumu, kas negaidīti pārvēršas nacionāla mēroga katastrofā. Profesors izveido spēcīgu starojumu, kas paātrina bioloģisko attīstību un vairošanos. Eksperiments šķiet daudzsološs, līdz tehniskas un administratīvas kļūdas dēļ starojums tiek pielietots ne tiem organismiem – un no laboratorijas teorijām dzimst nekontrolējami plēsēji, kas vienā mirklī apdraud pilsētu un valsti. Vērojot, kā pārgudra pašpārliecinātība, steiga un jaunās varas birokrātija krustojas ar zinātnes iespējām, autors veido asas, groteskas epizodes, kurās atspoguļojas pēcrevolūcijas realitātes trauksme. Bulgakovs apvieno melno humoru ar antiutopijas spriedzi, atklājot, cik trausla ir robeža starp progresu un haosu, kā arī cilvēka atbildību par saviem izgudrojumiem. “Liktenīgās olas” ir koncentrēts, dinamiskas darbības darbs ar izteiktām alegorijām un filozofisku ietonējumu – lasītājam tas piedāvā gan aizraujošu sižetu par bīstamas inovācijas bumeranga efektu, gan ironisku komentāru par sistēmas bezatbildību un masu paniku. Latviešu izdevumā šī 20. gadsimta krievu literatūras klasika atklājas kā laikmetīga brīdinājuma pasaka par to, kas notiek, kad eksperiments nonāk ārpus kontroles.