Kad es viņu ieraudzīju, bija par vēlu. Viņa skrituļslidas slīdēja pa asfaltu tik ātri, ka es sastingu. Aizvēru acis. Ķermenis gaidīja triecienu. Taču viņa rokas mani saķēra. Mēs griezāmies kā vilciņš. Kad beidzām griezties, viņš pasmaidīja. Viņam bija valdzinošs smaids...
Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 11.12.2025