MācītājaHanne Eštavīka

Norvēģu rakstnieces Hannes Eštavīkas romāns “Mācītāja” (Brāges balva, 2004) seko Līvai – jaunai mācītājai, kas pirms gada pārcēlusies uz attālu ziemeļu pilsētiņu. Viņas ikdiena savijas ar iekšēju monologu un atmiņu straumi par laiku Vācijā, kur izšķiroši notikumi atstājuši emocionālu nospiedumu. Līva mēģina samierināt ticību ar šaubām, tuvību ar vientulību, meklējot valodu, kādā runāt ar sevi un citiem. Pētot kādreizējo vietējo tautiņu sacelšanos, viņa raugās uz vēsturi kā spoguli, kas atklāj arī pašas rīcības motīvus un attiecību trauslumu. Eštavīka meistarīgi veido skopo, koncentrēto teikumu ritmu, radot spriedzi bez ārējiem efektiem: klusumā dzirdama vainas apziņa, neizteikti solījumi un nepiepildītas cerības. “Mācītāja” ir smalks eksistenciāls romāns par atbildību un izvēlēm – kā dzīvot kopā ar citiem, nezaudējot sevi; kā ieraudzīt robežas starp pienākumu un vēlmi; kā atšķetināt ticības balss un personisko vēlmju konfliktu. Šis darbs aicina uz lēnu, iegrimušu lasījumu un uzdod jautājumus, kas paliek līdzi ilgi pēc pēdējās lappuses. Latviešu izdevumā (Atēna, 2006) romāns pieejams sērijā “Grāmatas, pie kurām atgriezties”. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 02.09.2025