Tamāras Horihas Zerņas romāns “Meitiņa” ved lasītāju uz Doņecku kara ēnā, kur kādreiz dzīvīgā pilsēta pārtop par frontes joslu un cilvēku dzīves – par izdzīvošanas stāstiem. Vēstījuma centrā ir jauna sieviete, kura paliek savā dzimtajā vietā brīdī, kad lielākā daļa bēg. Viņa iemācās pārtikt no mazumiņa, palīdz citiem un, riskējot ar sevi, pretojas okupācijai ikdienas, šķietami sīkos darbos. Romāns apvieno hronikāra tiešumu ar jūtīgu, ironiju nepazaudējošu balsi: te ir pagrabu sarunas, izlaupītas mājas, draugu loks, kas turas kopā, un nereti drūmā realitāte, kurā tomēr iemirdzas cilvēcība. “Meitiņa” ir drosmīgs un līdz kaulam patiesīgs stāsts par izvēli, sirdsapziņu un spēju palikt cilvēkam kara laikā.