Nāve Venēcijā

Piecdesmitgadīgajam rakstniekam Gustavam fon Ašenbaham steidzami nepieciešams atvaļinājums. Kaut gan viņš ir ļoti disciplinēts un čakls, pienākumu nasta Ašenbaham ir kļuvusi pārlieku smaga, tāpēc viņš 1911. gada pavasarī aizceļo uz Venēciju. Šī Itālijas pilsēta ar savu kņadu un smirdoņu viņu īpaši nesajūsmina, taču uzmanību piesaista poļu jauneklis Tadzio, kuru viņš kādu dienu ierauga pie jūras. Sākotnējā jūsma par zēnu pāraug jūtās, kuras Gustavs fon Ašenbahs ar grūtībām kontrolē.