Nāve VenēcijāTomass Manns

Tomaša Manna klasiskā novele “Nāve Venēcijā” vēsta par cienījamu rakstnieku Gustavu fon Ašenbahu, kurš, meklējot atelpu un iedvesmu, dodas uz Venēciju agrīnā 20. gadsimta gaisotnē. Pilsētas spoku skaistums un slapjais karstums viņu ievij estētiskā apmātībā: viesnīcā pie jūras viņš pamana jaunekli, kura harmonija un nevainība kļūst par ideāla iemiesojumu. Ašenbahs, teju nepamanot robežas nobīdi, nomaina radošo disciplīnu pret klusu pielūgsmi, ļaudamies skaistuma valdzinājumam un savas gribas sairumam. Venēcijas sirreālais dekadences fons – slēptas baumas par slimību, sabrukuma un masku motīvi – atspoguļo viņa iekšējo krīzi un pievilcības pretstatu ar morāli. Manns smalki izpēta apsēstību, mākslinieka pienākumu un ilūzijas cenu, radot intensīvu psiholoģisku portretu par skaistuma varu un tās postošajām sekām. Darbs ir Eiropas modernisma stūrakmens un joprojām izraisa dziļas pārdomas par vēlmes robežām un pašiznīcinošu pieķeršanos. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 19.08.2025