Laura Vinogradova grāmatā “Pauls spēlē” ieved jaunā pusaudža ikdienā mirklī, kad viss mainās: pārceļoties uz citu dzīvokli, Paulam šķiet, ka viņam atņemts pašsaprotamais – ierastā vide un mīļākās spēles. Viņš rūpīgi sargā savu konsoli, jo tā ir drošā pasaule, kurā noteikumi ir skaidri un uzvaras izmērāmas. Taču mamma mudina noticēt, ka aiz ekrāna ir vēl viena – lielāka – spēle, kuru sauc par dzīvi. Pārcelšanās, sveši kaimiņi un jaunas skolas situācijas pamazām atklāj, ka Paulam jāapgūst prasme pielāgoties, komunicēt un pieņemt vilšanās, līdzīgi kā spēlēs jāmācās zaudēt un mēģināt vēlreiz. Vinogradova raksta maigi un ironiski, bez moralizēšanas, ļaujot pašam lasītājam sajust, kā spēļu vilkme var līdzās pastāvēt ar vajadzību pēc īstām sarunām, draudzības un atbildības. “Pauls spēlē” ir sirsnīgs un atpazīstams stāsts bērniem un vecākiem par robežu vilkšanu, paradumu laušanu un to, kā atrast līdzsvaru starp pikseļiem un realitāti.