Maiju Lasilas “Pēc sērkociņiem” ir asprātīgs stāsts par šķietami sīku notikumu, kas Somijas nomaļā lauku nostūrī izplešas līdz veselas sabiedrības kaislību, lepnības un baumu parādei. Kādā pusaizmirstā apkaimē, kur saimniecības atrodas tālu cita no citas un tuvākais “lielais centrs” ir pieticīgā Jokas pilsēta, sadzīves vienmuļību aizpilda valodas spēles: veikli pļāpātāji un lielībnieki rada stāstus, kas ar katru atkārtojumu kļūst pārspīlētāki. Ikdienišķs gājiens pēc sērkociņiem pārtop par virkni pārpratumu un nejaušību, izgaismojot, kā ziņas ceļā sagrozās, kā no nieka rodas “brīnumaini notikumi” un kā kopiena pati sevi apbur ar izdomām. Autors ar vieglu ironiju un siltu līdzjūtību tēlo zemnieku dzīvi, ielodams detaļās gan darba ritmu, gan cilvēcisko pašcieņu un trauslumu. “Pēc sērkociņiem” apvieno lakonisku sižetu ar trāpīgu sociālo novērojumu un humoru, kas dzimst no valodas divdomībām un cilvēciskām vājībām. Maiju Lasila liek lasītājam reizē smieties un atpazīt sevi – cik viegli ir noticēt tam, ko gribas dzirdēt, un cik ātri mazs dzirkstelītis pārvēršas par liesmu kopienas iztēlē.