Vanesas Springoras “Piekrišana” ir atklāta, autobiogrāfiska liecība par jaunietes ievilināšanu attiecībās ar ievērojami vecāku un pazīstamu rakstnieku, kas ilgi baudīja literārās vides klusējošu piekrišanu. Autore precīzi un saistoši atklāj, kā manipulācija, varas disproporcija un glamurīgā kultūras pasaule lēnām normalizē pāridarījumu, kamēr sabiedrība, izdevēji un tuvākie cilvēki izvēlas neskatīties. Grāmata seko Vanesas pieaugšanas stāstam un cīņai par balsi: no apmāninātas mīlestības un apkaunojošas publicitātes līdz brīdim, kad viņa pārņem stāstījuma kontroli. Springora analītiski, bet empātiski parāda, kā viktimizācija iesakņojas valodā, varas attiecībās un institūcijās, un ko nozīmē atgūt pašcieņu, nosaucot notikušo īstajos vārdos. “Piekrišana” kļuvusi par ietekmīgu tekstu sabiedriskajā diskusijā par piekrišanu, atbildību un literārās elites privilēģijām, vienlaikus paliekot dziļi personisks, drosmīgs un skaudri precīzs pieaugšanas memuārs.