Kristīnes Stakenas debijas dzejoļu krājums Šis nav mans žanrs atver autori jaunā balsī – pašas nosauktā “māmiņdzeja” –, kur ikdienas mātes pieredze, darbs medijos un publiskā dzīve sastopas ar personisku ievainojamību un humoru. Tumši sarkanie vāki un Helēnas Verneres veidotais noformējums ierāmē tekstus, kuros mātes ikdienas ritms, mīlestības un noguruma svārstības, šaubas par žanru un savas balss tiesībām pārtop koncentrētās, vizuāli un emocionāli precīzās rindās. Stakena, gadiem rakstījusi “aiz citu tekstiem”, šeit beidzot runā pati – par to, ko nozīmē rūpēties, būt redzamai un reizē nedrošai, kā atrast telpu radošumam starp pienākumiem. Grāmatā atbalsojas saruna ar lasītāju: “paskaties, ko tu jūti” – aicinājums atpazīt sevi un savas ikdienas mikrodrāmas. Šis nav mans žanrs ir sirsnīgs, asprātīgs un godīgs pieteikums latviešu dzejas ainavai, kas ielūdz māmiņas, tēvus un visus, kam pazīstama ikdienas maigā haotika.