Ginters Grass romānā "Skārda bungas" caur neparasta varoņa acīm iezīmē 20. gadsimta satricinājumus. Oskars Matzerats, trīsgadīgs zēns, apzināti atsakās pieaugt un sev par talismanu izvēlas skārda bungas, ar kurām viņš pavada savu dzīvi. Dancigas un vēlākās Vācijas fonā atklājas vācu un poļu kopdzīves spriedze, nacisma uzplaukums, kara postījumi un pēckara realitāte. Oskara spalgo kliedzienu un ritmu pavadībā romāns slāņo atmiņas, mītus un grotesku, lai atsedztu individuālo vainu, kolektīvo amnēziju un sabiedrības morālo apjukumu. Šis darbs, kas bieži minēts kā pēckara vācu literatūras virsotne, apvieno satīru ar dziļu psiholoģisku vērojumu: bērna skatījums kļūst par neērtu spoguli pieaugušajai pasaulei. „Skārda bungas” provocē un apbur ar valodas enerģiju, neparastu stāstījumu un neaizmirstamu tēlu galeriju, piedāvājot gan plašu vēsturisku panorāmu, gan intīmu personiskās identitātes drāmu.