“Pazudušais bērns” noslēdz Elenas Ferrantes Neapoles ciklu, sekojot divu sieviešu – Lenū un Līlas – sarežģītajai, kopš bērnības austajai draudzībai. Sešdesmito un septiņdesmito gadu Neapole, vēlāk arī plašāka Itālija, kļūst par dinamisku fonu viņu profesioniskajām ambīcijām, ģimenes dzīvei un sociālajām pārmaiņām. Lenū, kas izsitas intelektuālajā pasaulē, sver karjeras un mātes lomas, savukārt harismātiskā, neapturamā Līla cīnās ar darba vidi un kvartāla varas spēlēm. Attiecības starp draudzenēm brīžiem ir atbalsta un iedvesmas avots, brīžiem – sāncensības un sāpīgu izvēļu lauks. Romāns sasniedz emocionālu kulmināciju, kad personiskā un politiskā spriedze saplūst un pieņem negaidītus apgriezienus, izgaismojot identitātes, brīvības un lojalitātes cenu. Ferrante ar neparastu atklātību un psiholoģisku precizitāti attēlo sievietes dzīvi un draudzības spēku, piedāvājot noslēgumu, kas ir gan nežēlīgi patiess, gan ilgi atmiņā paliekošs.