Tibetietes māja

Romāna galvenā varone Dolkara ir arhitekte lielā uzņēmumā Cīrihē. Viņa dzimusi Šveicē, taču Dolkaras vecāki un viņu radinieki ir bēgļi no Tibetas - valsts, kuras vairs nav pasaules kartē. Nejauši uzzinājusi, ka mammas ķermeni klāj briesmīgas rētas, Dolkara nolemj izpētīt savas ģimenes vēsturi. Viņas māte Sonama par Tibetā pavadīto laiku runā maz, mātesbrālis, Dolkaras tēvocis Kelsans, ir kļuvis par mūku un savu cīņu ar pagātnes dēmoniem cer izcīnīt klusībā, bet Dolkaras zinātkāre ir stiprāka par tuvinieku nevēlēšanos runāt. No pusvārdiem un mājieniem jaunā sieviete pamazām būvē dzimtas atmiņu ainas, izzinot senus atgadījumus, nostāstus un sapņus. Netveramajā, duālajā un brīžiem biedējošajā atmiņu pasaulē ir divas pavisam reālas lietas: mātes kaklarota un vecvecāku nams Lhasā. Tur vēl joprojām dzīvo Sonamas un Kelsana māsa Lhamo, tāpēc Dolkara nolemj apmeklēt senču dzimteni. Lai gan no agrākās Lhasas atlikušas vien ēnas apdrupušu ķīniešu jaunceltņu vidū un Dolkarai šķiet, ka meklēto atrast neizdosies, tieši te viņa atrod pavedienu, kuram sekojot iespējams sasaistīt pagātni un nākotni. Mīlestības stāsts, kurš aizsācies jau Dolkaras vecmāmiņas Lunselas sirdī, turpinājies caur Sonamu un Alo, un nu pienākusi Dolkaras un Kanama kārta - ja vien viņi atradīs viens otru. Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 16.07.2026