Kornēlijas Apškrūmas dzejas krājums “Tu tinies klusumā” (Jumava, 2004) ir jutekliska un gaiša liecība par mīlestības daudzveidīgajām sejām. Dzejniece atver ikdienas mirkļus kā logu uz iekšējo pasauli, kur klusums nav tukšums, bet vieta, kur dzimst tuvums, maigums un drosme mīlēt. Krājumā valda mierīgs, bet stingrs pārliecinājums: mīlestība nav parasta vai viegli satverama, un tomēr tā ir dzīvības pamats – “dzīvo viss, kas mīlestībā dots”. Apškrūma valodu auž ar niansēm un gaismu: īsi, trāpīgi tēli, daba un gadalaiku ritmi, ikdienišķo priekšmetu mirdzums, kas pēkšņi kļūst par zīmēm. Šie dzejoļi aicina nebaidīties no jūtām un to trausluma, jo tieši tajā slēpjas spēks. “Tu tinies klusumā” ir krājums, ko gribas lasīt lēni – lai atklātu, kā klusums spēj izstāstīt vairāk par skaļu atzīšanos un kā mīlestība maina skatu uz pasauli.