Vecais pulkstenis

"Vecais pulkstenis" ir viena no latviešu noveles meistara Jāņa Ezeriņa spilgtākajām novelēm, kas pirmo reizi publicēta 1923. gadā. Darba centrā ir veca, vērtīga pulksteņa un tā īpašnieka liktenis. Ezeriņam raksturīgā manierē stāstījumā savijas ironija, skumjas un negaidīts sižeta pavērsiens. Autors izmanto pulksteni kā simbolu laika ritumam un cilvēka eksistences trauslumam.