Artura Heniņa vēsturiskais romāns “Velnakmens veļas” izgaismo latviešu kopienas likteņus Padomju Savienībā 20. gadsimta 30. gados, Staļina terora laikā. Autors, balstoties vēsturnieka pētnieciskajā skatījumā, seko tautiešu pēdām, kas bez vēsts pazūd represiju virpuļos, un atklāj, kā noziedzīgā režīma dzirnās tiek samalta sabiedriskā dzīve – no preses un skolām līdz kultūras biedrībām. Centrā izceļas kultūras izglītības biedrības “Prometejs” traģiskais ceļš un atmiņu pavedieni, kas ved uz Butovas meža masu kapu priekšpilsētā pie Maskavas. Heniņš, pazīstams ar spēju savienot faktu precizitāti ar emocionālu tuvplānu, atklāj personisko drāmu un ģimenes šķelšanos starp ticību brīvvalsts ideāliem un piespiedu klejojumiem trimdinieka, emigranta, viesstrādnieka dzīvē. “Velnakmens veļas” nav tikai hronika par iznīcību – tā ir stāsts par identitātes izturību, baiļu un cerības līdzāspastāvēšanu un atmiņas spēku pretī aizmirstībai. Grāmata izaicina skatīt vēsturi caur cilvēka iekšējo balsi un kolektīvās atmiņas smagumu.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 28.05.2026