Viršu debesīsAmanda Aizpuriete

Amanda Aizpuriete dzejas krājumā „Viršu debesīs” (Jumava, 2003) turpina sev raksturīgo smalko liriku, kur ikdienas pieredze un personiska atmiņu telpa pārtop trauslās, vizuāli spēcīgās ainās. Grāmatas dzejoļos sastopas dabas motīvi un pilsētas elpa, mīlestības tuvums un zaudējuma aukstums, laika ritējums un valodas klusums starp rindām. Aizpuriete ar precīzu, reizēm skarbi maigunu intonāciju atsedz ievainojamību un brīvību, vērojot, kā iekšējā pasaule atbalsojas ārējās norisēs. Krājumu vieno caurspīdīga, melanholiska gaisma – it kā debesīs virs viršiem –, kas liek saskatīt noslēpumu ikdienišķajā un piešķir eksistenciāliem jautājumiem sievišķīgi dziļu, bet skaidru skanējumu. „Viršu debesīs” ir nobriedušas balss liecība, kur valodas askētisms un tēlainības plastika rada intensīvu, koncentrētu lasīšanas pieredzi, kas uzrunās gan Aizpurietes cienītājus, gan modernās latviešu lirikas meklētājus. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 01.09.2025