“Visu mūžu man ir dzejas dienas. Izlase, 1968–2014” apkopo Jāņa Petera pusgadsimta garumā rakstīto dzeju, iezīmējot vienu no atpazīstamākajām balsīm latviešu literatūrā. Krājumā atspoguļojas autores ceļš no 60. gadu beigu kultūras sprieguma līdz neatkarības atgūšanas laikmetam un tālāk – pāri politiskām pārmaiņām uz personisku pieredžu skaidrību. Te satiekas pilsoniski akcenti un liriska intonācija: dzimtenes un valodas izjūta, laikmeta zīmes, atmiņu ainavas, cilvēka cieņas un mīlestības motīvi. Dzejoļi ir gan tēlaini un sabalansēti metaforās, gan skaidri intonēti publiskā vārda tradīcijā, kur katrs ritms un atskaņa nes laikmeta elpu. Izlase rāda autora spēju apvienot sabiedrisku domas asumu ar emocionālu klātbūtni, radot tekstus, kas runā gan ar laikabiedriem, gan nākamajiem lasītājiem. Grāmata ir būtisks atskaites punkts latviešu dzejas kanonā un iespēja no jauna ieraudzīt Petera poētikas mērogu.