Svena Hasela romāns "Leģions ziemā" seko viņa leģionam frontes aukstākajos mēnešos, kad Austrumu frontes ellē izdzīvošana kļūst par vienīgo taktiku. Rotas karavīri – sīvi, noguruši, reizēm ciniski – pārvietojas cauri sasalumam, badam un bezjēdzīgām pavēlēm, cīnoties gan ar pretinieku, gan ar nežēlīgo militāro mašīnu, kas viņus maltā. Hasels, balstoties uz kara pieredzi, rada raupju, skarbu atmosfēru, kur šausmas un melnais humors iet roku rokā, bet cilvēcība uzplaiksnī mirkļos starp apšaudēm. Sižetu veido epizodiski, spilgti kauju un atpūtas brīžu skati: reidi, atvilkšanās, attiecības starp biedriem un sadursmes ar disciplīnas un fanātisma absurdu. Grāmata atklāj frontes ikdienas mehāniku – tehnikas trūkumu, salu, izmisumu – un vienlaikus runā par lojalitāti un morāles cenu. "Leģions ziemā" ir nežēlīgi tieša kara proza, kas neatstāj vietu romantizēšanai un ielūkojas cilvēkā brīdī, kad viss pārējais sabrūk.