Ziema, maldi

Dzejas krājums, kurā ziema kļūst par telpu, laiku un sajūtu, bet maldi - par ceļu uz patiesību. Tekstos urbānā ainava un klusie piepilsētu nostūri savijas ar iekšējo monologu: sniega dūmaka, stikla aukstums, kāpņu telpu atbalsis un atmiņu plīsumi. Ikdienas detaļas pārvēršas tēlos, kas vienlaikus ir trausli un trāpīgi, bet valodas skaidrība atklāj slāņus, kur emocijas pulsē kā gaisma aiz aizsaluša loga. Šī dzeja ir sirreāla un taustāma vienlaikus: skaidri kadri un negaidīti pagriezieni, īsas, piesātinātas rindas, kas atstāj ilgstošu pēcgaršu. Lasītājs kļūst par līdzautoru, sekojot pēdām, kas sniegā pazūd un atkal parādās - starp sapni un nomodu, starp tuvību un attālumu. Krājums uzrunās tos, kuri meklē lirisku intensitāti, emocionālu asumu un mūsdienīgas poļu dzejas telpas plašumu.