Jāņa Lejiņa vēsturiskās triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā” trešajā grāmatā „Rūnas” noslēdzas plašais stāstījums par Baltijas zemju liktenīgajām pārmaiņām no 1198. līdz 1215. gadam. Autors ataino laiku, kad Latvijas teritorijā ienāk vācu krustneši, un līdzšinējā letiem piederošo sīkvalstiņu kārtība tiek satricināta Romas baznīcas un Svētās Romas impērijas varas ēnā. Centrā ir Tālavas ķēniņš Tālivaldis un bīskaps Alberts – divi pretēji polāri spēki, kuru lēmumi virza notikumus Rīgā, Vidzemē, kā arī aizved stāstījumu līdz Vācijai, Krievzemei un Romai. Lejiņš savij vēsturē zināmas personas ar literāriem tēliem, atklājot, kā alianšu maiņas, ticības sadursmes un karagājieni pārveido ļaužu dzīves un ieraksta jaunu kārtību zemes likteņgrāmatā. „Rūnas” ir gan varas un ticības konflikta hronika, gan pārdomas par identitāti un izdzīvošanu, liekot lasītājam saskatīt vēsturisku paralēļu atsauces. Plašais vēriens, dinamiska darbība un rūpīga laikmeta faktūra padara romānu par spilgtu noslēgumu triloģijai, kas mūsdienu lasītājam atgādina vēstures cenu un lēmumu seku smagumu.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 31.08.2025