Zvejnieka dēlsVilis Lācis

Vilis Lācis romānā Zvejnieka dēls atklāj Latvijas piekrastes ciema dzīvi starpkaru periodā, sekojot jaunam zvejnieku dzimtas pēcnācējam, kura ikdiena saistīta ar jūru, smagu darbu un vietējās sabiedrības nerakstītajiem likumiem. Stāsts iezīmē cilvēku savstarpējās attiecības, mīlestību un pienākumu, kā arī sociālās pārmaiņas un šķiru spriegumu brīvvalsts gados. Plašais tēlu loks un reālistiskās ainavas ļauj sajust zvejniekciema ritmu – no agrajām izbraukšanām jūrā līdz kopienas svētkiem un likstām. Lācis, balstoties laikmeta noskaņā, rāda, kā drosme, pašcieņa un solidaritāte palīdz pārdzīvot trūkumus un vētras, bet personīgie sapņi nereti sastopas ar sabiedrības prasībām. Zvejnieka dēls ir Latvijas literatūras klasiķa darbs par cilvēka rakstura izturību un saknēm, kas stiprina – romāns, kas vienlaikus ir romantisks un sociāli iekrāsots, sniedzot dzīvīgu laikmeta panorāmu un emocionāli bagātu, tomēr saudzīgiem atklājumiem veidotu sižetu. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 18.08.2025