Septiņpadsmitgadīgā stāstītāja iemīlas draudzenes Ringas brālēnā. Viņš ir precējies taksometra šoferis, un meitene labi saprot, ka šīm jūtām nav nākotnes. Tas viņai netraucē sapņos izspēlēt visdažādākos scenārijus. Pielūdzējs ik rītu, pat vairākas reizes dienā, pār krustmātes dzīvžogu met ziedus un citas uzmanības zīmes. Viņa pati, lepna un žilbinoši skaista, to pat nepamana, jo steidzas uz darbu kādā noslēpumainā specdienestā. Iztēlē viņai ir slepens segvārds, ierocis padusē, tievs viduklis un tirkīza auskari. Viņai ir arī tikpat grezna plecu somiņa kā tā, ko paralēlklases meitenei tēvs atveda no Parīzes. Tas ir ironisks un asprātīgs stāsts par pusaudzes pirmo mīlestību, kurā sapņi un īstenība nebūt nesakrīt.