Billes skaistā jaunībaVizma Belševica

V. Belševica: "Stāsts par Billi nav autobiogrāfija tiešā nozīmē. Man bija jāpastāsta par to, kā dzīvoja pilsētas nomalē ļoti trūcīgi cilvēki, kam ulmaņlaiki nebija nekāda paradīze. Arī nekāds īpašs patriotisms pie viņiem nebija manīts, bet nebija manīts arī tas, ka viņi sapņotu iekļauties Padomju Savienībā." Vizma Belševica uzsvērusi, ka "Bille" nav autobiogrāfisks stāsts, tajā literārā varone piedzīvo savu bērnību, karu un jaunību. Bille ir visu notikumu centrā, un šajā grāmatā, kas ir arī pēdējais Belševicas dzīves laikā publicētais prozas darbs, tiek tēlota Belševicas paaudzes "skaistā jaunība" - par spīti nepavisam ne vieglajiem dzīves apstākļiem un likteņa pavērsieniem. Šeit arī pirmā mīlestība, vilšanās cilvēkos, glābšanās literatūrā un sūtības apziņa. "Billes skaistā jaunība" aicina turpināt dzīvot līdzi Sibillai Gūtmanei - Billei – pēc atgriešanās Rīgā kara beigās un mudina iepazīt Billi arī triloģijas pirmajās divās daļās: "Bille" un "Bille un karš". Dzejniece, proziste, tulkotāja Vizma Belševica ir viena no nozīmīgākajām personībām latviešu kultūrā 20. gadsimtā. Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994), saņēmusi Andreja Upīša prēmiju (1982), Ojāra Vācieša prēmiju (1988), E. Forseta prēmiju (Zviedrijā, 1992), Kārļa Goppera balvu (1993), KF Spīdolas balvu (1997), Tomasa Transtremera prēmiju (Zviedrijā, 1999) un Literatūras gada balvu (2002, 2004). Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 10.12.2025