Evijas Martukānes stāstu krājums “Četrdesmit burkas gurķu” ir autores spilgts debijas pieteikums, kurā ikdienas ainas pārvēršas par trāpīgiem, reizēm komiski kariķētiem raksturojumiem. Stāsti tver atpazīstamus cilvēku tipus un sadzīves situācijas – ģimenes rituālus, lauku darbus, pilsētas ritmu un sīkus pārpratumus, kas pēkšņi atklāj plašākas patiesības par attiecībām, pašcieņu un likteņa nejaušībām. Krājuma titulstāsts, kurā sestdiena pārtop par “gurķu likšanas” mobilizāciju, ir labs atspēriena punkts autores humoram un novērojumam: aiz smiekliem iezogas rūgtums, bet aiz asprātības – sirsnība. Tekstu valoda ir rotaļīga, bagāta ar retiem vārdiem un niansēm, savukārt eleganti ieliktas kultūras vēstures atsauces padara lasīšanu daudzslāņainu. Šī grāmata gan uzjautrina, gan rosina domāt par izvēlēm un dzīves “ceļiem un neceļiem”, sniedzot īsu formu baudījumu tiem, kas novērtē dzīvīgu, asredzīgu prozu.