Šervuda Andersona stāstu cikls «Vainsburga, Ohaio» ved uz izdomātu Amerikas Savienoto Valstu mazpilsētu 20. gadsimta sākumā, kur aiz ikdienišķām māju fasādēm un pazīstamām sejām slēpjas dziļi personiski pārdzīvojumi. Savstarpēji saistītajos stāstos atklājas Vainsburgas iedzīvotāju ilgas pēc tuvības, nespēja izteikt savas jūtas un atsvešinātība, kas nosaka viņu izvēles. Daudzi savus noslēpumus un dzīves samezglojumus uztic jaunajam reportierim Džordžam Vilardam, kurš kļūst par klusu liecinieku pilsētiņas cilvēku likteņiem. Krājuma ievads «Grotesku grāmata» iezīmē būtisku darba ideju: cilvēks, pieķēries vienai patiesībai, var to pārvērst par ierobežojošu masku. «Vainsburga, Ohaio» ir niansēts psiholoģiskais reālisms par vientulību, nepiepildītu vēlēšanos un drosmi būt patiesam pret sevi un citiem.