Jāņa Klīdzēja “Cilvēka bērns” ir sirsnīgs, autobiogrāfisks romāns par zēna Auguļa izaugsmi Latgales lauku vidē 20. gadsimta sākumā. Nelielas saimniecības ritms, gada kārtas, skolas gaitas un mājas darbi veido ikdienu, kurā zēns mācās pieaugušo pasaules nerakstītos likumus. Attiecības ar vecākiem un kaimiņiem atklāj gan stingru audzināšanu, gan siltu gādību, bet bērna ziņkāre un dzirkstošs prāts ienes stāstā humoru un vieglumu. Augulis iepazīst draudzību, pirmās vilšanās un atbildību, sastopoties ar nabadzības izaicinājumiem, ticības tradīcijām un vietējās kopienas solidaritāti. Latgales daba un valodas kolorīts piešķir romānam īstu vietējās dzīves elpu, savukārt autora cilvēciskais skats padara šo stāstu par universālu brieduma pieredzi. “Cilvēka bērns” ir latviešu literatūras klasika, kas apbur ar patiesumu un atgādina, ka lielas lietas sākas mazās sētās — tur, kur bērna sirds pirmo reizi sastopas ar pasaules plašumu.