Dženiferes Vorsas grāmata “Darba nama ēnas” ved uz pēckara Londonas nabadzīgajiem rajoniem, kur jaunā vecmāte, strādājot līdzās mūķenēm, sastop cilvēkus ar smagiem un ilgi glabātiem dzīvesstāstiem. Personiskajos novērojumos autore savij savas medicīnas darba pieredzes ainas ar kādreizējo darba namu iemītnieku atmiņām. Šīs iestādes gadu desmitiem bija patvērums trūcīgajiem, taču vienlaikus vieta, kur nabadzību bieži pavadīja pazemojums, šķirtas ģimenes un bezcerība. Lai arī darba nami 20. gadsimta vidū vairs nepastāv, to radītās traumas turpina ietekmēt izdzīvojušo likteņus un viņu tuviniekus. “Darba nama ēnas” ir dokumentālā, līdzjūtīgā balsī izstāstīts vēstījums par sociālo nevienlīdzību, izturību un cerību. Tā atklāj laikmetu, kurā līdzās skarbai ikdienai saglabājas cilvēciska sirsnība un vēlme pēc labākas nākotnes.