Knuta Skujenieka krājums "Kā ozola saknei pēc ūdens" ir spilgta izlase, kas aptver dzejnieka dažādos radošos posmus un balsis. Grāmata atklāj gan stingro morālo mugurkaulu un dzīvesgudrību, kas dzimusi no personīgām pieredzēm un vēsturisko satricinājumu klātbūtnes, gan arī smalku lirismu, ironiju un neatslābstošu dialogu ar Eiropas kultūras tradīciju. Skujenieka dzeja savieno tautasdziesmām radniecīgu tēlainību ar intelektuāliem pavērsieniem, kur dabas motīvi – mežs, upe, ozols – kļūst par izturības, brīvības un sirdsapziņas metaforām. Krājumā lasāmas arī atdzejas un atskaņas no pasaules literatūras, kas izgaismo autora plašo redzesloku un valodas meistaru rokrakstu. Šī grāmata ir laikmeta liecība un personisks ceļš, kur skan skarbs mierinājums un mierīgs spīts – kā saknei, kas meklē ūdeni dziļi zemē. Lasītājiem, kuri meklē dzeju ar ētisku mērogu, muzikālu valodu un paliekošu pēcsajūtu.