Rakstu krājums “Materiāli par latviešu literatūru un mākslu emigrācijā” (Zinātne, 1991) piedāvā koncentrētu ieskatu latviešu kultūras dzīvē trimdā pēc Otrā pasaules kara. Apjomā kompakts, bet saturā blīvs izdevums apvieno ievadvārdus un vairāku autoru pētījumus par dzeju, prozu, reģionālās (īpaši latgaliešu) literatūras gaitām, kā arī mūziku un vizuālo mākslu diasporas kopienās. Starp aplūkotajām tēmām ir trimdas dzejas vērtēšanas kritēriji, latviešu pagātnes atspoguļojums prozā, latgaliešu rakstniecības attīstība 40.–60. gados, Austrālijas latviešu mākslinieku darbība avotu skatījumā un mākslinieka Augusta Annusa pēckara daiļrade, kā arī paralēles starp mūzikas un citu mākslu procesiem. Krājums palīdz izprast, kā izklīdinātā latviešu sabiedrība saglabāja estētiskās un nacionālās vērtības, veidoja institūcijas un kritikas telpu, vienlaikus uzturot jaunrades nepārtrauktību. Noderīgs literatūrzinātniekiem, kultūras pētniekiem un visiem, kuri interesējas par Latvijas kultūras nepārtrauktību ārpus dzimtenes robežām.