Jāņa Einfelda “Meļu dzīres” ir autora septītā prozas grāmata un jauna gadsimta pasaku krājums, kura rāmis – sešas galma dzīru naktis – dod vārdu rīmkalim un kinomānam, lai tas aizrautīgi izstāstītu virkni sirreālu, burvestību un alegoriju piesātinātu stāstu. Šajās pasakās pasaule pulsē kā pēc lielas kataklizmas: uz mirāžām būvētas pilsētas, stindzinošas ēnas un groteski tēli slīd cauri stāstījumiem, kur brutāls skaistums mijas ar tumšu humoru un spēcīgu jutekliskumu. Einfelds turpina sev raksturīgo īsprozas tradīciju – vērpt tēlus un notikumus kā dzīru dūmu vīraku, kurā realitāte plaisā, atsedzot mītu, sapņu un murgu saskrāpētu virsmu. Katrs vakars kļūst par jaunu variāciju par to, kas notiek “starp dienām” – laikā, kad iestājas nakts un valda valodas maģija, pārgleznojot pasauli ar vardarbības, alkas un atpestīšanas motīviem. “Meļu dzīres” ir gan estētisks izaicinājums, gan juteklisks pārdzīvojums lasītājam, kurš nebaidās no postapokaliptiskām nokrāsām un spēcīgas vizualitātes, bet meklē mūsdienīgu, skanīgu pasaku formu ar ironijas asmeni un bezkompromisa iztēli.