Nepiekāpīgā postmodernista Jāņa Einfelda (1967) prozas pamanāmākā atšķirība droši vien ir tieši vēstījuma maniere — ierasti darba autori tā vai citādi tomēr atrodas ārpus sava vēstījuma, neatkarīgi no tā, kādā personā vēstījums sniegts, taču ne Einfelda tēlojumu pasaulē — tur autors ir literatūras karsto punktu reportieris, mīta rašanās tiešs liecinieks. Arī romānā Svētlaimīgo zeme.