No vectēva līdz manam stāstamValentīna Mortukāne

Laiks nav lineārs - pagātne, tagadne, nākotne. Tas viss var pastāvēt vienlaikus, ja atmiņas tiek ietērptas stāstos. Mēs nākam kā ciemiņi šajā pasaulē - paviesoties kādu laiku, pildīt uzdevumus, mācīties, strādāt, augt. Šeit, uz zemes, mēs esam to laiku, kurš katram mums ir atvēlēts. Savus senčus mēs varam sasniegt, stāstot un pierakstot atmiņas, saredzot viņus sapņos, izdziedot viņu dziedātās dziesmas. Šis stāsts ir ne tikai vēstures liecība, bet arī emocionāli spēcīgs piemērs tam, kā ģimenes atmiņas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.